Līdz kādam vecumam stāsts var palīdzēt norimt?

Nomierinošs stāsts var palīdzēt norimt dažāda vecuma klausītājiem. Šeit aplūkotajos pētījumos nav noteikta vecuma robeža, pēc kuras stāsts vairs nepalīdzētu norimt.

Ar gadiem mēdz mainīties tas, ko un ar ko kopā gribas klausīties. Mazs bērns var lūgt to pašu pasaku, ko vakar. Vēlāk ģimenē var ienākt arī vadītas relaksācijas prakses pusaudžiem. Arī tad jaunietis var palūgt, lai Tu paklausies līdzi. Citā vakarā var gadīties, ka Tu izvēlies kādu audiopraksi sev un Tev pievienojas bērni vai partneris.

Ja pēc garas dienas arī Tev gribas paklusēt, audiopasaka ir labs veids, kā šo kopīgo brīdi paturēt. Stāstu varat klausīties abi.

To, kā mainās izvēle, parāda 2437 vecāku aptauja par bērnu klausīšanās paradumiem lietotnē. Pēc vecāku novērojumiem, bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem biežāk izvēlējās bērnu miega stāstus un klausījās kopā ar vecākiem. Savukārt 13–17 gadu vecumā jaunieši biežāk klausījās patstāvīgi un deva priekšroku saturam ārpus bērnu sadaļas [1].

Relaksācijas prakses pusaudžiem

Piedāvā jaunietim pašam izvēlēties ierakstu un izlemt, vai šovakar to gribas klausīties kopā vai vienatnē.

Pētījumā ar 14–16 gadus veciem skolēniem tie, kuri 21 dienu praktizēja Yoga Nidra jeb Jogu Miegu, ziņoja par mazāku stresu nekā viņu vienaudži, kuri Jogu Miegu nepraktizēja [2]. Tieši uz Jogu Miegu balstīta lielākā daļa Miera Kluba audioprakšu.

Citā pētījumā piedalījās pieaugušie vecumā no 19 līdz 71 gadam. Pēc mēneša tie, kuriem bija pieejams īss vadītas Jogu Miega prakses ieraksts, ziņoja par nedaudz labāku miegu un mazāku stresu nekā tie, kuri vēl gaidīja iespēju sākt praksi [3].

Arī mūsu Jogu Miega ierakstos balss aicina pēc kārtas sajust dažādas ķermeņa daļas. Miega pasakās bērna uzmanību piesaista pats stāsts. Brīdis, kad balss aicina sajust ķermeni, ir gan pirms pasakas, gan pēc tās.

Miera Kluba bērnu kolekcijā pie katra ieraksta esam norādījuši aptuvenu vecumu, no kura bērnam parasti ir vieglāk sekot pasakas notikumiem vai saprast, ko balss aicina darīt prakses laikā. Kā esam pieredzējuši klātienes nodarbībās, tas pats “Jogu Miega” ieraksts, ko iesakām no 8 gadu vecuma, var palīdzēt norimt arī tad, ja Tev ir 45 gadi.

Esam ievērojuši, ka bērniem radītais “Jogu Miegs” ļoti patīk arī pieaugušajiem, kuriem vieglāk ir iztēloties aprakstīto ainu nekā pievērst uzmanību ķermeņa sajūtām. Varbūt arī Tu, dzirdot vārdu “jūra”, uzreiz iztēlojies krastu, bet, kad balss aicina sajust plecus, Tev vajag mazliet vairāk laika. Dažkārt ir vieglāk pievērsties tam, kas ir mums apkārt. Viens skats mūs nomierina, cits var uzturēt sasprindzinājumu. Droši izvēlies ierakstu, kuram Tev ir patīkami sekot.

“Jogu Miegu” var izvēlēties arī pēcpusdienā, kad pēc skolas, darba vai treniņa gribas kādu brīdi pabūt mierā.

Kāpēc bērns katru vakaru grib dzirdēt vienu un to pašu pasaku?

Kad stāsts jau pazīstams, bērns var čukstus pateikt nākamo vārdu vēl pirms tā izskanēšanas. Arī ierakstā bērns var pazīt šo vietu pēc stāstītājas balss vien. Varbūt tieši šo brīdi viņš grib piedzīvot vēlreiz… un vēlreiz, un vēlreiz. Tajā, ka jau zini, kas tūlīt sekos, ir savs miers. Tāpēc sākumā katram vecumam izvēlējāmies pa vienam stāstam. To, kas uzrunā, parasti gribas klausīties daudzas reizes.

Nelielā pētījumā ar trīsgadniekiem pētnieki pārbaudīja, kā atkārtota lasīšana priekšā palīdz apgūt vārdus. Bērni, kuri jaunos vārdus dzirdēja vienā un tajā pašā stāstā, tos atcerējās labāk nekā tie, kuri tos tikpat bieži dzirdēja dažādos stāstos [4]. Mājās vari ļaut bērnam izvēlēties, kā šovakar satikt iemīļotos varoņus. Varat atvērt grāmatu tajā pašā vietā vai atskaņot jau tik labi zināmo audiostāstu.

Reizēm bērns atceras tikai varoni un lūdz “to pašu miera pasaciņu, ko vakar”. Tad droši uzliec to pašu pasaciņu.

Pat viena vecuma bērni vienā pasakā var pamanīt dažādas lietas. Izvēloties ierakstu, ņem vērā arī to, ko bērns jau pazīst no savas dzīves. Mazāks bērns stāstā par vāverīti var gaidīt, ko viņa darīs tālāk. Pēc kāda laika viņš tajā pašā vietā var atcerēties reizi, kad pats gribēja palīdzēt kādam lielākam. Arī pētījumā, kurā bērni vairāku gadu garumā klausījās īsus stāstus, pētnieki novēroja, ka bērniem augot mainās dažādu smadzeņu apvidu iesaiste stāsta uztverē [7].

  • Stirniņa Čandra (no 2 gadiem) pēc dienas piedzīvojumiem atrod mieru mammas tuvumā.

  • Rāma un mazā vāverīte (no 3 gadiem) atgādina, ka katrs ir svarīgs un pat vismazākā palīdzība var būt vērtīga.

  • Ganeša apkārt pasaulei (no 5 gadiem) stāsta par to, kā reizēm vērts apstāties un padomāt, pirms skriet līdzi citiem. Arī mazajam Ganešam ir sava galva uz pleciem.

  • Ganeša un Kubera (no 7 gadiem) rosina pārdomāt, kas mums jau ir un ko īsti nozīmē bagātība. Ko var nopirkt par naudu? Un, ja Tev būtu visa pasaules nauda, vai kāds tomēr varētu būt bagātāks par Tevi?

Ko darīt, ja bērnam pirms miega ir bail no tumsas?

Ja bērns rāda uz ēnu pie skapja, apskatiet to kopā. Varbūt ēnu met uz krēsla uzkārta jaka, kuru bērns pats grib pārlikt citur. Ja sabiedējis kāds pasakas tēls, šovakar stāstu var arī neturpināt. Varbūt bērns grib tikai pieglausties Tev mazliet ciešāk, lai atkal justos droši un varētu ļauties miegam.

Ja gribi bērnam parādīt, kā ar elpas palīdzību norimt brīdī, kad uznāk bailes vai satraukums, paklausieties “Miera elpu bērniem”. Tajā ar Miera elpu iepazīstina Arū un Gurū. Šo pasaciņu iesakām no četru gadu vecuma.

Pētnieki ir vērojuši arī to, ko stāsta klausīšanās bērnam dod satraucošā brīdī. Brazīlijā pētījumā piedalījās 81 bērns intensīvajā terapijā. Vieni klātienē klausījās pašu izvēlētu stāstu, citi kopā ar to pašu stāstnieku minēja mīklas. Pēc 25–30 minūtēm stāsta klausītājiem kortizola līmenis siekalās bija samazinājies vairāk, un viņi ziņoja par mazākām sāpēm [5]. Tas bija īslaicīgs novērojums slimnīcā. Mājās labs orientieris ir paša bērna atbilde uz jautājumu “Vai Tev šovakar ir patīkami klausīties šo pasaku?”

Kā pabeigt vakaru, ja bērns prasa “vēl vienu pasaciņu”?

Par vakara beigām vieglāk vienoties, pirms pasaka sākusies. “Šovakar palasīt Tev priekšā vai uzlikt pasaciņu, lai varam klausīties abi?” Kad bērns ir izvēlējies, vienošanās abos gadījumos var būt viena. “Šovakar viena pasaciņa. Pēc tam es Tevi apsegšu, un būs laiks gulēt.” Ja bērns beigās lūdz vēl vienu, reizēm pietiek pajautāt, vai viņš grib, lai Tu vēl mazliet pasēdi blakus.

Mūsu miega praksēs laiks, lai norimtu, ir gan sākumā, gan beigās. Balss ļauj ērti iekārtoties jau pirms pirmajiem pasakas vārdiem un paliek ar jums arī tad, kad pats stāsts ir galā.

Pētījumā ar 52 bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem, kuriem bija uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms un miega grūtības, visas ģimenes saņēma ieteikumus par miega paradumiem. Vienai grupai papildus piedāvāja vakara audiostāstus un ikdienas ziņas. Miega grūtības mazinājās abās grupās [6].

Katrai Miera Kluba miega praksei ir nobeigums, kurā balss aicina doties gulēt. Tāpēc visu vajadzīgo vari sagatavot jau pirms klausīšanās. Izvēdini istabu, izslēdz spilgtās gaismas un apsedz bērnu. Kad balss ierakstā novēl ar labu nakti, šīvakara klausīšanās ir galā. Nākamo pasaciņu var atstāt rītvakaram.

Kādā vakarā pie mums bija sanācis lielāks pieaugušo pulks, lai klausītos Naciketas stāstu par to, kas īsts. Kopā ar mums bija arī ļoti aktīvs vienpadsmitgadnieks. Parasti, kad apkārt ir pieaugušie, viņu pierunāt iet gulēt pirms vieniem naktī ir gandrīz neiespējami. Bet tajā vakarā jau ap stāsta vidu viņš bija saldi aizmidzis. Arī daži pieaugušie bija aizmiguši. Bērns nogulēja visu nakti, un neviena skaņa viņu nepamodināja.

Izmēģini arī Tu! Lai patīkama klausīšanās un lai jūsu ģimenē ienāk kāds jauns vakara ieradums!

Apskatīt ģimenes abonementu

Pētījumu avoti

  1. Neher T. u. c. (2022). Klausīšanās paradumi dažādās vecuma grupās. Child & Youth Care Forum.

  2. D’souza O. L. u. c. (2021). Yoga Nidra un stress skolēniem. Complementary Therapies in Clinical Practice.

  3. Moszeik E. N. u. c. (2022). Īsas Yoga Nidra prakses ietekme uz stresu, miegu un labsajūtu pieaugušajiem. Current Psychology.

  4. Horst J. S., Parsons K. L., Bryan N. M. (2011). Atkārtota stāstu lasīšana un jaunu vārdu apguve. Frontiers in Psychology.

  5. Brockington G. u. c. (2021). Stāstu klausīšanās, kortizola līmenis un sāpes slimnīcā ārstētiem bērniem. PNAS.

  6. Chamnanphai B. u. c. (2025). Vakara audiostāsti bērniem ar miega grūtībām un UDHS. Asian Medical Journal and Alternative Medicine.

  7. Szaflarski J. P. u. c. (2012). Kā bērnībā un pusaudža gados mainās dzirdēta stāsta uztvere. NeuroImage.

Papildu lasīšanai latviski. Ārste psihoterapeite Lelde Logina par bērnu bailēm no tumsas · Psihologs Edmunds Vanags par vakara pasakām un gulētiešanu.

Previous
Previous

Miera prakses audio formātā – kuru abonementu izvēlēties sev vai ģimenei?

Next
Next

Kāpēc Miera Kluba audio prakses dēvējam par miera praksēm, nevis meditācijām?