Miera Kluba ierakstus es ierakstīju brīžiem, kuros atpūta ir vajadzīga, bet apstāties ir grūti. Kad diena it kā ir beigusies, taču galvā tā joprojām turpinās. Kad gribas aizvērt acis un beidzot sajust, ka šodienai pietiek.
Šie ieraksti ir brīžiem, kad gribas atpūsties, bet nogurums ir tāds, ka miegs reizē nāk un nenāk, un gultā vēl ilgi jāgrozās… Starp citu, šādiem vakariem var noderēt miera prakse “Miegs pie jūras”.
Dators ir aizvērts. Gaisma pieklusināta. Varbūt Tu jau esi zem segas. Bet domās vēl atbildi uz kādu sarunu, pārskati nepadarīto un mēģini saprast, kā rītdienā satilpināt visu, kas tajā jau ieplānots.
Un tad kāds saka: “Tev vajag vairāk atpūsties.”
Pirms pāris dienām biju veikalā DEPO. Tur pie kases kāds vīrietis samaksāja par pirkumu un vienkārši aizgāja bez precēm. Pēc minūtes atgriezās un teica, ka esot aizdomājies. Pārdevēja viņam atbildēja: “Jums vajag vairāk atpūsties!”
Reizēm labākais terapeits ir garāmgājējs…
Es nodomāju: jā, tas attiecas arī uz mani. Un pie šīs pašas kases arī es aizmirsu dažas preces, aizdomājusies par tikko dzirdēto padomu. Tas bija pateikts maigi un draudzīgi, bez pamācošas uzbāzības. Laikam tāpēc arī aizķērās prātā.
“Jums vajag vairāk atpūsties.”
Tajā vakarā, kad īsti nevarēju aizmigt, uzliku savu Jogu Miega ierakstu, klausījos un beidzot aizmigu. Pēdējie mēneši ir bijuši ļoti aizņemti.
Lielā slodze un ilgie gadi korporatīvajā vadībā man ir devuši ļoti plašu pieredzi tajā, cik dažādos līmeņos var nogurt — no atbildības, lēmumiem, cilvēkiem un darbiem, kas burtiski nekad nebeigsies. Vienmēr ir jāatceras apstāties, pirms Tevi apstādina Tavs ķermenis. Aizrautība pati par sevi vēl nenozīmē, ka spēki ir neizsmeļami, lai gan līdz 40 gadu vecumam man tā noteikti šķita.
Tāpēc ir svarīgi, lai atpūtai būtu vieta jebkurā parastā vai neparastā dienā. Arī tajā, kurā kaut kas palicis nepabeigts. Lai tai varētu pievērsties savā laikā, ar tik daudz spēka, cik šobrīd ir. Un reizēm varbūt spēka nav nemaz. Arī tad ir svarīgi zināt, ka ir, kur tverties.
Lūk, šādu iespēju gribu dot ar Miera Kluba ierakstiem.
Tu vari apgulties vai ērti apsēsties un klausīties. Balss palīdz virzīt uzmanību — pie ķermeņa sajūtām, elpas, kāda stāsta. Brīdī, kad visu dienu ir bijis jāizlemj, jāorganizē un jāatbild, kādu laiku var vienkārši sekot, nevis vadīt. Pašam nekas nav jādara. Nekas! Vai tas nav īsts luksuss?
Visos miera ierakstos runāju vienkāršā un saprotamā latviešu valodā, lai vārdus var uztvert viegli, lai tie ir tuvi un pazīstami. Lai atpūtas brīdī var aizvērt acis un klausīties balsī, kura runā ar Tevi Tavā valodā.
Par miera praksēm es tos saucu tāpēc, ka šie ieraksti ir aicinājums dot mieram vietu savā ikdienā.
Miera Klubā ir dažādi ieraksti. Lielākā daļa balstīta jogas tradīcijā sakņotajā Yoga Nidra jeb Jogu Miega praksē. Ar laiku pievienošu vairāk elpas jeb, precīzāk, prānājāmas prakšu un jogas meditāciju. Jau tagad ir pieejami arī stāsti un miega pasakas bērniem, ko var klausīties kopā ar vecākiem, atvēlot laiku kopā būšanai. Katram ierakstam ir savs saturs un veids, kā tam sekot, un katrā stāstā ir iepīts kaut kas, kas aicina norimt.
Nosaukums “miera prakses” pasaka, kādēļ es tos esmu apvienojusi vienuviet: lai būtu pie kā vērsties, kad vajadzīga atelpa, pārslēgšanās, klusāks vakars vai laiks sev.
Savas saknes un izcelsmi šīs prakses saglabā. Ja ieraksts balstīts Yoga Nidra vai konkrētā elpas praksē, es to arī nosaucu. Savukārt cilvēkam, kurš atnāk ar vienkāršu vēlēšanos atpūsties, gribu dot saprotamu sākumu. Tu vari iepazīties ar prakses izcelsmi un pamazām to izzināt dziļāk. Sākt klausīties vari jau tagad. Tev nav vajadzīga iepriekšēja pieredze jogā vai līdzīgās praksēs, jo ierakstos nav sarežģītu terminu, kas vispirms būtu jāapgūst.
Arī vārds “prakse” šeit ir svarīgs.
Mēs ik dienu atkārtojam daudz ko: steidzamies, reaģējam uz telefona skaņu, ķeramies pie nākamā darba. Ar laiku tas kļūst tik ierasts, ka pauzē roka pati sniedzas pēc ekrāna. Un pat tad, ja izlem telefonu nolikt, pēc brīža pamani, ka minūtes laikā jau trīsreiz esi to paņēmis, lai ieskatītos kādā sociālajā medijā.
Arī apstāšanos varam sākt iepazīt, atvēlot tai vietu atkal un atkal. Pamanīt, kā jūtamies. Kā elpojam. Cik daudz vēl cenšamies izdarīt brīdī, kad jau esam noguruši.
Klausoties praksē, Tu tajā piedalies ar savu uzmanību. Seko balsij, pamani sajūtas, aizdomājies un atgriezies pie dzirdētā. Tā ir pavisam vienkārša, cilvēcīga līdzdalība.
Manā izpratnē miers var būt ļoti ikdienišķs. Brīdis, kad vakariņas ir paēstas un Tu atļauj sev vēl nesākt nākamo darbu. Kad pamani, ka pleci saspringuši. Kad vari pabūt klusumā, uzreiz nemeklējot, ar ko to aizpildīt. Kad sev pasaki: šobrīd es atpūtīšos, man nekas nav jādara.
Kāds tad ir miera prakšu rezultāts?
Reizēm pēc ieraksta jūties mierīgāk. Reizēm miegs atnāk klausīšanās laikā. Citā vakarā domas vēl ilgi turpina klejot, līdz kādā brīdī aizklejo tālāk un kļūst nedzirdamas.
Iepazīstoties ar miera praksi, iesaku to noklausīties līdz galam. Reizēm var šķist, ka sākums neuzrunā, taču atslēga ir prakses kopumā, nevis kādā atsevišķā tās daļā.
Es gribu, lai šeit ir vieta dažādai pieredzei. Lai atpūtas brīdis būtu tas, kurā beidzot nevajag sevi vērtēt, iekļauties kādos parametros vai vēl kaut ko sasniegt ar piepūli.
Tieši tāpēc Miera Klubā ir vieta arī bērniem.
Vakara beigās atelpa bieži vajadzīga visai ģimenei. Bērnam gribas tuvumu, stāstu un vēl mazliet kopīga laika. Pieaugušajam pēc garas dienas reizēm pietrūkst spēka pat tam, ko viņš ļoti labprāt dotu. Tad var kopā apgulties un ļaut, lai pasaku šovakar izstāsta balss ierakstā.
Tuvums paliek — var turēt roku, samīļot, vienkārši būt blakus un klausīties kopā. Arī pieaugušais tajā brīdī drīkst atpūsties.
Un stāstiem Miera Klubā ir sava vieta vēl kāda iemesla dēļ. Tajos var sastapt jautājumus, kuri pavada mūs dažādos vecumos. Dažreiz pēc stāsta gribas parunāt. Dažreiz — vienkārši vēl brīdi paklusēt un skatīties tālumā.
Miera Kluba ieraksti ir tapuši, lai dienā, kurā tik daudz kam vajadzīga Tava uzmanība, kāds brīdis pienāktos arī Tev.
Apgulies. Iekārtojies ērti. Šo brīdi vari veltīt tikai sev un būt jogā.