Dažreiz negribas sēdēt klusumā. Gribas iziet ārā, sajust gaisu un ļaut kājām kustēties. Arī pastaiga var kļūt par laiku sev — bez saraksta, kas jāpaspēj, un bez prasības atgriezties citā noskaņojumā.
Apzināta pastaiga ir iešana, kuras laikā pievērs uzmanību pašreizējai pieredzei: pēdu saskarei ar zemi, kustībai, skaņām un apkārtnei. To mēdz saukt arī par meditāciju kustībā. Nav jāiet īpaši lēni vai jāpanāk tukšs prāts. Sāc ar dažām minūtēm pazīstamā, drošā vietā.
Izvēlies vienkāršu, drošu maršrutu
Pirmajai reizei der īss celiņš parkā, mierīgs pagalms vai telpa, kur vari netraucēti paiet dažus soļus. Izvēlies līdzenu segumu un apavus, kuros jūties stabili. Nav jāmeklē īpaša dabas ainava: uzmanības vērta var būt arī gaisma uz mājas sienas vai koka zars aiz loga.
Pastaigas laikā turi acis vaļā un saglabā uzmanību apkārtnei. Šķērsojot ielu vai sastopot šķēršļus, priekšroka vienmēr ir drošībai. Šim vingrinājumam austiņas nav vajadzīgas — apkārtnes skaņas jau ir daļa no pieredzes.
Sāc ar apstāšanos
Pirms došanās ceļā uz mirkli apstājies. Sajūti pēdas apavos un pamani, kā stāvi. Paskaties sev apkārt. Vari sev klusām pateikt: “Šīs dažas minūtes es vienkārši eju.” Elpo tā, kā šobrīd elpojas; nav jāpielāgo elpa soļu skaitam.
Nav nepieciešams vispirms nomierināties, lai sāktu. Ja domās vēl turpinās saruna vai gaidāmie darbi, arī tas ir Tavs šī brīža sākumpunkts.
Pamani vienu soli pēc otra
Sāc iet sev ērtā tempā. Dažus soļus pavēro, kā pēda paceļas, pārvietojas un atkal pieskaras zemei. Tad sajūti svara pāreju uz otru kāju. Nevajag izanalizēt katru kustību — pietiek pamanīt vienu vienkāršu sajūtu, piemēram, apavu zoles saskari ar celiņu.
Ja uzmanība aizklīst pie plāniem, vari to atzīmēt ar vārdu “domas” un atgriezties pie nākamā soļa. Tā nav kļūda, kas jāizlabo. Plašāk par šo pieredzi vari lasīt rakstā Meditācija iesācējiem: ko darīt, ja domas aizklīst.
Ļauj apkārtnei būt daļai no prakses
Pēc brīža paplašini uzmanību. Pamani vienu krāsu, kādu tuvāku vai tālāku skaņu, gaisa pieskārienu sejai. Nav jāatrod nekas skaists vai īpašs. Vari ievērot to, kas ir tepat: pelēkas debesis, soļu skaņu, kustīgas lapas.
Ja kāda sajūta šķiet nepatīkama, Tev nav pie tās jāpaliek. Vari pārvērst uzmanību uz apkārtni, mainīt tempu vai beigt pastaigu. Prakse ir iespēja ieklausīties sevī, nevis uzdevums izturēt līdz noteiktam laikam.
Piecu minūšu pastaigas piemērs
Pirmajā minūtē nesteidzīgi apskati apkārtni un atrodi ērtu iešanas tempu. Nākamajās divās minūtēs ik pa laikam pievērsies pēdu sajūtām. Ceturtajā minūtē ievēro skaņas un gaismu. Pēdējā minūtē vienkārši turpini iet un pamani, kā šobrīd jūties.
Šis sadalījums ir tikai orientieris. Pulkstenī nav jāskatās pēc katras minūtes. Ja šodien pieejamas divas minūtes, pietiek arī ar tām. Noslēgumā apstājies drošā vietā un ļauj skatienam mierīgi pārslīdēt apkārtnei, pirms atgriezies pie dienas gaitām.
Ja šodien pastaiga nav iespējama
Lietus, nogurums vai kustību ierobežojumi nav šķērslis nelielam uzmanības brīdim. Vari ērti apsēsties un pamanīt ķermeņa atbalstu pret krēslu, telpas skaņas un gaismu. Ja vēlies tam atvēlēt savu vietu mājās, noderēs raksts Miera stūrītis mājās: kā iekārtot vietu meditācijai.
Pēc pastaigas vari izvēlēties arī vadītu atpūtu. Sadaļā Miera Klubs Sev iepazīsti audio prakses latviešu valodā, ko klausīties, ērti iekārtojoties drošā vietā. Šos atpūtas ierakstus atstāj brīdim, kad nav jāseko satiksmei vai citiem apkārtnes riskiem.
Nākamreiz dodoties nelielā pastaigā, pamēģini dažus soļus patiešām sajust. Nav jāpārvērš viss ceļš meditācijā. Arī viens apzināti pamanīts solis var būt Tavs mazais brīdis sev.